Briljantu kopējais raksturojums

Dimants ir dabiskas izcelsmes dārgakmens, kurš ir veidojies oglekli saturošam materiālam ilgstoši atrodoties ļoti augsta spiediena un temperatūras apstākļos. Dimanti vēl nav briljanti, par tādiem tie veidojās, nokļūstot pie juveliera.

Dimanti spēj apburt ar savu skaistumu un tomēr tie ir ļoti vispusīgi, jo tiek izmantoti gan juvelierizstrādājumos, gan rūpniecībā. Šis kristāls ir cietākā dabā sastopamā viela.

Briljantu vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz ģeoloģijas ekspertu izstrādāto dimantu kvalitātes raksturošanas un kvalifikācijas metodiku. Šī metodika tiek izmantota visā pasaulē kopš 20.gadsimta 50., 60. gadiem.

Šī metodika ietver sevī 4 kritēriju izvērtēšanu. Tie ir:

 - Briljanta krāsa (Colour);
 - Briljanta dzidrums (Clarity);
 - Briljanta masa/svars (Carat);
 - Briljanta slīpējums (Cut).

Briljanta krāsa (Colour).

Vērtīgākie briljanti juvelierizstrādājumos ir bez krāsas, lai gan biežāk ir sastopami tādi, kuriem piemīt tonis – no dzeltenīga līdz brūnganam. Briljantu toni veido tā sastāvā esošais slāpeklis. Briljanti, kuri pārstāv citu toņu gammu, tādu kā zilu, rozā un oranžu, tiek vērtēti ārpuskārtas, jo šādi akmeņi ir reti sastopami un tāpēc vēl jo vērtīgāki. ASV ģeoloģijas institūts (GIA) ir izstrādājis starptautisko toņu gradācijas iedalījumu klasiskās krāsas briljantiem, pēc kura visā pasaulē tiek veikta to vērtēšana, piešķirot tiem noteiktu alfabēta burtu. Šis iedalījums ietver sevī alfabēta burtus no D līdz Z, kur D ir augstākās klases briljants- pilnībā bez toņa, bet Z ir zemākās klases briljants- ar izteikti dzeltenīgu toni.

Papildus ASV institūta izstrādātajai metodikai pastāv arī citu institūciju izstrādātie apzīmējumu briljanta tonalitātes noteikšanai svarīgākās no tām Pasaules juvelierizstrādājumu konfederācija (CIBJO- World Jewellery Confederation), Nīderlandes valsts bezpeļņas organizācija Dimanta augstākā padome (H.R.D.- Hoge Raad voor Diamant) un skandināvu briljantu nomenklatūra (SCAN.D.N.- Scandinavian Diamond Nomenclature).

Dažādu institūciju apzīmējumi briljanta toņa klasifikācijas noteikšanai. 

G.I.A.	C.I.B.J.O.	I.D.C./H.R.D.	U.K.	SCAN.D.N. (līdz  0,5 karātam)	SCAN.D.N. (0,5 karāti un vairāk)
D	Blanc exeptionnel +	Exeptional white +	Finest white	Rarest white	River
E	Blanc exeptionnel	Exeptional white
F	Extra blanc +	Rare white +	Fine white	Rare white	Top Wesscllon
G	Extra blanc	Rare white
H	Blanc	White	White	White	Wesselton
I	Blanc nuance	Slightly tinted white	Commercial white	Slightly tinted white	Top crystal
J			Top silver Cape		Crystal
K	Blanc legerement teinte	Tinted white	Silver Cape	Tinted White	Top Cape
L
M	Teinte	Tinted	Light Cape	Slightly yellowish	Cape
N
O			Cape	Yellowish
P
Q
R
S-Z			Dark Cape

                                       

 

Briljanta dzidrums (clarity).

Dabīgi veidojušies dimanti parasti satur arī dažādus piejaukumus, kas veido ieslēgumus kristālā. Juvelierizstrādājumos var tikt izmantoti tikai ap 20% no kopējās dimantu ieguves, pārējie tiek izmantoti tehniskām vajadzībām, jo to sastāvā ir pārāk augsts piejaukumu īpatsvars. Arī juvelierizstrādājumos izmantojamos briljantos ieslēgumi nav retums. Šie ieslēgumi varbūt no cita materiāla vai pat citi kristāli, kā arī struktūras nepilnības- mikroplaisiņas, kuras ietekmē kristāla spīdumu un izturību. Ja šie defekti nav lieli, tad tos ir iespējams novērst ar prasmīgu slīpējumu un iestrādāšanu rotā.

Dzidruma pakāpei ir ļoti liela ietekme uz briljanta vērtību, tāpēc ir izstrādāta klasifikācija briljanta dzidruma noteikšanai.

Dažādu institūciju apzīmējumi briljanta dzidruma klasifikācijas noteikšanai

G.I.A.	C.I.B.J.O.	SCAN.D.N.
Flawless	Flawless	Flawless
IF	-	IF
VVS1 VVS2	VVS1 VVS2	VVS1 VVS2
VS1 VS2	VS1 VS2	VS1 VS2
SI1 SI2	SI	SI1 SI2
I1	P1	P1
I2	P2	P2
I3	P3	P3

 

Briljanta masa/svars (karāti).

Briljanta svars tiek mērīts karātos. Viens karāts atbilst 0,2 gramiem un to apzīmē ar abreviatīvu „ct”. Šī mērvienība radusies Itālijā, kur ieguvusi savu nosaukumu no karoba koka sēklām (no itāļu valodas carato), kas kalpojis par svara etalonu dimantiem. Mazākais iedalījums ir 0.01 karāts, bet lielākais 100 karāti.

Briljantu iedalījums pēc masas un diametra:

 - Masa 0,03 ct = diametrs 2,0 mm
 - Маsa 0,10 ct = diametrs 3,0 mm
 - Маsa 0,30 ct = diametrs 4,3 mm
 - Маsa 1,00 ct = diametrs 6,5 mm
 - Маsa 1,50 ct = diametrs 7,5 mm
 - Маsa 2,00 ct = diametrs 8,2 mm
 - Маsa 3,00 ct = diametrs 9,4 mm

Briljantus var iedalīt 3 lielās grupās:

 - Maza izmēra briljanti līdz 0.29 ct;
 - Vidēja izmēra briljanti no 0.30 ct līdz 0.99 ct;
 - Liela izmēra briljanti no 1,00 ct un vairāk.

Briljanta elementi.

         

Briljanta slīpējums (cut).

Lai izceltu dimanta dabisko skaistumu, tas tiek slīpēts un pulēts. Briljanta slīpējuma kvalitāte nosaka, kā pēcāk gaisma „spēlēsies” tajā.

Visbiežāk sastopamā briljanta forma ir apaļa ar 57 šķautnēm, kurā arī notiek vislabākā „gaismas saspēle”, tomēr pastāv arī citas slīpējuma formas- ovāls, marķīzs, lāsīte, sirdsveidīga, princese un smaragda, kā arī citas- sauktas par sapņu formām. 

                                         

 

Briljanta serfikāti.

Starptautiskajā tirgū briljanti tiek vērtēti dažādu valstu neatkarīgos institūtos, kuri nodarbojās ar ģeoloģijas pētniecību un dārgakmeņu vērtības noteikšanu, kā piemēram, Amerikas Savienotajās valstīs G.I.A (Amerikas ģeoloģijas institūts), Eiropā E.G.L (Eiropas ģeoloģijas laboratorija) vai I.G.I (Starptautiskais ģeoloģijas institūts).

Visi dārgakmeņu izstrādājumi, kuri ir pārdošanā, ir sertificēti Latvijas proves birojā un ir piešķirta Valsts proves uzraudzības inspekcijas kvalitātes apliecība (birka).

Ir iespējams veikt arī dārgakmeņu identificēšanu un sertificēšanu Latvijas proves birojā, kura ietver sevī dārgakmeņu fizikālo īpašību raksturošanu un slēdzienu saskaņā ar Pasaules juvelierizstrādājumu konfederācijas (World Jewellery Confederation) izstrādāto metodiku.

Papildus Latvijas proves inspekcijas kvalitātes apliecībai ir iespēja iegūt arī ASV ģeoloģijas institūta sertifikātu dārgakmeņiem, kas lielāki par 0,3 karātiem.